Kaut kā pietrūkst

Vai tas, ka visvairāk gaidīto,
Saņemam no citiem,
Nevis no blakus cilvēkiem,
Padara tuvu par tālu?

Vai varbūt par tuvu stāvu?

Vai varbūt viens otru pārāk labi zinām?
Varbūt tad nav ko gaidīt vairs?
Varbūt par daudz visu laiku gribam?
Varbūt mīļu vārdu, apskāvienu un paldies vietā
Ir tik tukšs gaiss?

Varbūt...
Bet gaisam tīk plesties,
Uz vietas apmesties.
Un tad būs par vēlu piepildīt to,
Ko cits sirds dziļumos iekāro.

***

Melni dūmi ceļā stājas,
Liekas nav citas iespējas -
Ir jāapstājas.

Es nevaru tālāk paiet.
Tie velkas man līdzi.
Lūdzu palīdzi...
Kaut uz īsu brīdi.

Jo nevaru
Un īsti negribu.
Nav prieka,
Nav smaida,
It viss,
It viss atkal baida.

Atdzimšana

Šis ir stāsts par uzdrīkstēšanos,
Par uzdrīkstēšanos
Necerēt,
Negaidīt,
Bet celties
Un darīt.

Tik vien kā atdoties dabai,
Atdoties dabai
Kailai,
Brīvai
Un saplūst ar to
Neierobežotai.

Sajust vēju matos,
Pamiegt saulei acīs
Droši,
Bezbailīgi
Un priecīgi.

Šis ir stāsts par uzdrīkstēšanos,
Par uzdrīkstēšanos
Sajust sevi,
Sajust zemi
Un dzīvot laimīgi
Kā liktens tev devis.

Pamēģini!

Pierādīt citiem,
Ka esi stiprs,
Ka cīnīsies,
Ka nepadosies
Un teikt, ka viss labi tev būs,
No tā vien citi labumu gūs.

Bet kā pats jūties?
Vai negrasies zem pirmā vilciena gulties?

Lai paliek tie citi.
Radi pārliecību sev.
Un vienkārši pamēģini...
Lai visu par sevi zini.

Pamēģini neraudāt uz drauga pleca,
Kad pārņem tevi bezspēks.
Pamēģini būt stiprs,
Kad blakus nav bijis stingrs tēvs.
Pamēģini nesaukt pēc palīdzības,
Kad esi pamests un viens.
Pamēģini savākt sevi kopā,
Kad jūties kā izlijis piens.

Vai tad nešķiet, ka daudz vērtīgāk
Ir spēcināt un runāt ar sevi?
Jo pat skatoties vērīgāk,
Neatradīsi tos citus,
Kad viens pats sastapsies ar bezdibeni

Jūtu aritmētika

Tu man jautāji -
Ieķeršanās un mīlestība,
Vai ir kāda starpība?

Kā bērns es skaidroju:
Mīlestība mīnus ieķeršanās -
Starpība liela.
Un klusībā domāju:
Ja vien Tu zinātu,
Ka starpība liela,
Bet laiks ir īss.
Un nemanot vien
Esi kļuvis man
Patiesi mīļš...

Pazaudēts un atrasts

Atrast savu vietu
Un justies kā Tu.
Ne svešumos klejot,
Bet Tev tuvumā mājot,
Jo ar Tevi viss reālāks top,
Jo ar Tevi vairs nenākas melot,
Jo skatoties spogulī uz Tevi,
Tikai savā vietā un laikā
Ik reizi var sastap sevi.