Iziet pļavā kā savā dvēselē,
Kur viss no sīkām zālītēm austs.
Tur netraucē balsis,
Tur nevajag atbildēt,
Tur viss pats par sevi tiek pausts.
Tikai vienai izejot pļavā
Katrs smilgas pieskāriens
Liksies apbrīnas vērts,
Katrs ziediņš nemaz neprasot
Skatīsies acīs un sacīs -
Mani nenoplūkt būtu grēks,
Katrs kukainis līksmos no prieka,
Kāpēc gan ne? Jo līksmē ir spēks!
Iziet pļavā kā savā dvēselē -
To vēlētos
BIEŽĀK.
Lai dvēsele jūt,
Kā viņu cienu
Un ar katru dienu
Mīļoju
CIEŠĀK.
