Kustība

Nevar tā stāvēt vienuviet
Un priecāties par sasniegto,
Jo vienmēr ir iespēja roku sniegt
Mērķim, kas gaida paveikto.

Roka ir jāpasniedz tālu,
Tas biedē gluži ikvienu,
Bet negribi palikt par bālu
Un dzīvot tā katru dienu.

Kad roka sastop roku,
Tu attopies bezgala laimīgs,
Ka neesi atradis joku,
Kas nereti noskaņots naidīgs.

Nejauši izspraucas asara,
Ka atļāvies drosmīgs būt,
Un rit tā pa vaigu kā vasara,
Kur laimi un prieku gūt.

Iedvesmots esi tu turpmāk
Darīt un darīt bez mitas,
Jo gribi, lai laime nāk tuvāk
Un paliek un vietas kā likta.

Klusu! Es ļoti lūdzu!

Vārdi sabirst ausīs,
Tie sabirst.
Un tālāk tiem nav, kur birt,
Jo ausis nav bedre,
Ko kāds manā vietā kausīs
Tik dziļi,
Lai atrastu vietu ik vārdam,
Ko katrs ik brīdi man sacīs.

Es gribētu uzlikt tām vāku -
Manām ausīs vāku
Tai laikā, pirms izdzirdu to,
Kas veido tur sprostu.
Apgūt vēl brīnišķu māku -
Laist brīvi tos vārdus līdz prātam,
Ko nedrīkstu zaudēt. Tie dārgi!
Vēl prasmīgi noglabāt sevī,
Lai redzētu atkal tos nākam,
Kad saprašanas nav nekādas
Darīt visu kā nākas.

Līdz atrodu vāku un māku,
Es klusumam saku - es nāku!
Tas nevar būt pareizs vai aplams,
Tas ir patiess un īsts līdz galam.
Tas beidzot ļauj sev teikt kaut vārdu
Un atbrīvot ausis tik tīras
No bezjēdzības un pārpilnības,
Tāpēc steidzos es klusumam teikt -
Es nāku!
Lai sevi attīrīt sāktu
Un nebeidzami to turpinātu.

 Foto: personīgais arhīvs

Novērtēt cilvēkus. Novērtēt.

Cilvēki ap mums ir kas vairāk
Par ikdienas masu uz ielas.
Tie katrs ir daļa no dzīves tavas,
Uz kuru liec cerības lielas.

Kā zināsi mīlēt, ja nebūs tev blakus kāds?
Kā zināsi izlemt, ja nebūs tev skolotāja prāts?
Kā zināsi, kā ir ciest, ja nebūs, kas sāpinās tevi?
Kā atklāsi pasauli, ja redzēsi un domāsi tikai par sevi?

Katrs cilvēks, ko redzi vai zini,
Ir nācis ar noteiktu ziņu pie tevis.
Sniedz roku tam pretī - tas labs vai tas slikts,
Jo ne velti viņš nācis pie tevis un roku tev devis.

Brīnumaini sīkumi

Tie mazie dzīves sīkumi,
Tie uzplaiksnī kā brīnumi.
Te parādās, te pazūd.
Draugs, nemeklē,
Kur tos dabūt.

Tie mazie dzīves sīkumi,
Tie atnāk paši, jo tie - brīnumi!
Tik saskatīt tos proti
Un redzēsi, ka ik dienu
Mums brīnumaini prieki doti!

 

Foto: personīgais arhīvs

Viss mainās

Ir brīži, kad zaudē jau cerības,
Ka skumjas reiz zudīs pavisam,
Ka lietus būs viesos pa retam,
Ka likstas mūs pārņems pa laikam
Un nenotiks viss kā pa vecam.

Un tad reizi tev paveras diena,
Kur pretī nāk ļaudis un smaida,
Kur mājās ar skāvienu gaida,
Kur sakāmais uzverts bez naida
Un maz tev kas dzīvē vairs baida.

Tā turpinās diena pēc dienas,
Kad nejūti sirdī vairs pēdas,
Kad prieki tik lieli kā grēdas,
Kad dzēlieni neatstāj rētas
Un jūtas vairs neiekļauj sētas.

Tad zini - ir nākusi reize,
Kad tu vari dalīties priekā,
Jo pats taču biji šai vietā,
Kad trūka tev atbalsta sniegtā.