Ir brīži, kad zaudē jau cerības,
Ka skumjas reiz zudīs pavisam,
Ka lietus būs viesos pa retam,
Ka likstas mūs pārņems pa laikam
Un nenotiks viss kā pa vecam.
Un tad reizi tev paveras diena,
Kur pretī nāk ļaudis un smaida,
Kur mājās ar skāvienu gaida,
Kur sakāmais uzverts bez naida
Un maz tev kas dzīvē vairs baida.
Tā turpinās diena pēc dienas,
Kad nejūti sirdī vairs pēdas,
Kad prieki tik lieli kā grēdas,
Kad dzēlieni neatstāj rētas
Un jūtas vairs neiekļauj sētas.
Tad zini - ir nākusi reize,
Kad tu vari dalīties priekā,
Jo pats taču biji šai vietā,
Kad trūka tev atbalsta sniegtā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru