Jauns sākums

Pirms vairākiem gadiem (2012. gadā) sapratu, ka varu rakstīt, kā arī sapratu, ka tas man pašai ir nepieciešams, lai sakārtotu savas domas un lai tiktu no šī domu labirinta ārā. Šī iemesla dēļ izveidoju sev vietu, kur rakstīt, jo vēlējos, lai manas sajūtas redz pasauli, lai tās neaprobežojas ar vārdiem, kas ierakstīti kladē.

Toreiz arī teicu, ka rakstīšu tik ilgi, līdz tikšu no šī labirinta ārā. Tas arī notika, ja nemaldos, pēc vairāk nekā viena gada, tāpēc izdzēsu šo lapu.

Turpmākā dzīve bija piedzīvojumiem pilna – gan patīkamiem, gan arī tādiem, kas mainīja manu uztveri un skatījumu uz dzīvi, cilvēkiem, vērtībām. Diemžēl uz slikto pusi. Es mainījos. Vairs nebija tā Ance, kas bija agrāk. Biju atkal apjukusi savās jūtās, emocijās un domās. Visa bija par daudz, daudz par daudz. Sapratu, ka atkal esmu nonākusi turpat, kur biju pirms 3 gadiem – traki sarežģītā domu labirintā, no kura man atkal jātiek laukā.

Gudra, patiesa, dzīves pieredzes bagāta drauga iedvesmota es tomēr atgriežos šeit, lai darītu pasauli ap sevi tīru un patiesu.

Ceļš uz izeju nav viegls, tāpēc vispirms un arī vēlāk ik pa laikam atskatīšos uz iepriekš rakstīto, kas deva man spēku un iedvesmu atrast ceļu uz izeju.

Lai man izdodas!
Ticībā, cerībā un mīlestībā,

Ance