Tu stāvēji priekšā man kails.
Man zosāda bija, tā šķita,
Uz mirkli palika bail.
Nu atklājies patiesais Tu,
Tik neaizsargāti skaisti.
Lūdzos, kaut ilgāk tas paliktu
Tik piepildīti un baisi.
Atļāvos aizvērt es acis,
Lai mirkli šo baudītu.
Bet nē! Galvā ieskrien man tracis.
Ak, sapni! Tas tikai tu...
Foto: personīgais arhīvs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru