Ik ziedlapiņā paslēpies paldies,
Ikkatra vaigs pie Tevis šodien pieglaudies,
Bet, šķiet, ar to vien nepietiek,
Jo mūsu rokas un domas no Tevis vienmēr atpaliek.
Ir grūti atdot to, kas mums gadu laikā sniegts
Un no jauna vēlēt to, kas dzīvē kārots,
Bet tomēr smagi liegts.
Un arī nevajag, jo Tev viss patiesi ir -
Ik ziedlapiņā paslēpies paldies
Un bērnu vaigs, kas vienmēr kaut vai domās
Līdz mūža galam Tev cieši pieglaudies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru