Manas sajūtas mērāmas asarās,
Asaras nekad nemelo.
Vai tās būtu prieka asaras siltās vasarās,
Kad jūtu, kad piepildās sapnis,
Vai atklāsme, ka sirdī liela vilšanās,
Kad prāts cenšas apmānīt jūtas.

Es tev saku! Asaras nemelo!
Ja raudi aiz prieka, tad sirds līksmo.
Ja raudi aiz skumjām, tad sirds plīst.

It kā šķietami vienkāršas domas man prātā,
Bet asaras vajadzīgas man ļoti,
Jo brīžiem nav saprotams,
Kas manās sajūtās īsts un kas nē...
Tad ļauju runāt asarām,
Kas parāda, kas mīt manā pakrūtē.