Tas laiks,
Kas iet lēni uz priekšu,
Kad gribas, lai skrien,
Bet tas atpakaļ lien.
Tas laiks,
Kas skrien man pa priekšu,
Kad apstāties alkstu,
Lai kā ledus es saltu.
Tas laiks,
Tas tomēr iet, kā tam jāiet,
Lai cik dīvaini šķiet,
Jo laiks ir kā sirdspuksti,
No kā nekad neizmuksi.
Dzīves gaita, kas nekad neapstājas,
Un atgādina, ka ik sekunde ir tā vērta,
Lai cīnītos, izšķirtos, darītu -
Lai patiesi labi klājas.
Skaisti. Laiks ir neizbēgams bet reizēm tas ir kā otra sirdapukstā ieslēgts mūžīgi apgriezts smilšu pulkstenis, mirklis ko šķiet mūžīgi var apgriezt apmānīt laiku kā sirdspukstos ieslēgtu mūžību, vēloties kaut gadsimta neticība un rutīnas važas to neizbeigtu
AtbildētDzēstŠo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēst